Kristīne Lavransa meita 2 Sieva
Sigrija Unsete
Sigrija Unsete
Kristīne Lavransa meita 2 Sieva
Sigrijas Unsetes triloģija «Kristīne Lavransa meita»
«Kristīne» ir vēstījums par Norvēģijas ļaudīm viduslaikos. Tālā pagātne situācijās, sadzīvē, psiholoģijā tikai krasāk izceļ to kopīgo ļaužu likteņos un savstarpējās attiecībās, kas vieno cilvēkus laikā un telpā. Bet šis kopīgais Sigrijas Unsetes daiļradē ir arī pats galvenais, būtiskākais un interesantākais.
Sigrijas Unsetes vēsturiskajā romānā lasītājs atradīs samērā maz notikumu, sabiedriskā dzīve tajā norisinās lēnām, cilvēkiem daudz laika personisko attieksmju veidošanai, mīlestībai, naidam, sadzīvei, saimniecībai. Nav daudz grāmatu, kur ar tādu pārliecības spēku būtu parādīts, kādu lielumu, skaistumu un iekšēju traģismu slēpj sevī cilvēku ikdienišķā personiskā dzīve un kādu dvēseles spēku sasprindzinājumu tā var no viņiem prasīt. Ģimenes attiecības un apstākļi te iegūst nozīmību un jēgu, jo «Kristīne Lavransa meita» ir tautas dzīves tēlojums. Ka šī Sigrijas Unsetes romāna varoņi pieder pie norvēģu viduslaiku sabiedrības slāņa, kurš saucas «lielie cilvēki», tam šoreiz nav būtiskas nozīmes. Pēc autores ieceres un varoņu rīcības labākie no tiem, rakstnieces dārgākie lolojumi — Kristīne, Lavranss, Sīmons — ir tautiski tai pašā nozīmē, kādā Puškinam un Tolstojam «muižnieku jaunavas» Tatjana Larina un Nataša Rostova ir krievu meitenes, bet kapteinis Mironovs, kņazs Andrejs Bolkonskis un grāfs Pjers Bezuhovs — krievu cilvēki. Tomēr, starp citu, jāatzīst, ka šo uzdevumu — pacelt savus iemīļotos varoņus pāri tam, kas viņus sociāli ierobežo, — Sigrija Unsete atvieglojusi, liekot romāna darbībai norisināties Norvēģijā XIV gadsimta pirmajā pusē. Šis fakts nav mazsvarīgs.
Viduslaiku Eiropā Norvēģija bija paradokss. Vistumšākā un nežēlīgākā feodālisma laikmetā kā aktīvs un pilnasinīgs spēks tur bija saglabājušās pirmsfeodālisma laika — pirmatnējās kopienas iekārtas likumu un paražu paliekas.
Grāmatu noskannējusi Laura FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
no norvēģu valodas tulkojusi Ieva Celmiņa
Mākslinieks Viesturs Grants
Liesma 1969
Kristīne Lavransa meita 2 Sieva
Sigrijas Unsetes triloģija «Kristīne Lavransa meita»
«Kristīne» ir vēstījums par Norvēģijas ļaudīm viduslaikos. Tālā pagātne situācijās, sadzīvē, psiholoģijā tikai krasāk izceļ to kopīgo ļaužu likteņos un savstarpējās attiecībās, kas vieno cilvēkus laikā un telpā. Bet šis kopīgais Sigrijas Unsetes daiļradē ir arī pats galvenais, būtiskākais un interesantākais.
Sigrijas Unsetes vēsturiskajā romānā lasītājs atradīs samērā maz notikumu, sabiedriskā dzīve tajā norisinās lēnām, cilvēkiem daudz laika personisko attieksmju veidošanai, mīlestībai, naidam, sadzīvei, saimniecībai. Nav daudz grāmatu, kur ar tādu pārliecības spēku būtu parādīts, kādu lielumu, skaistumu un iekšēju traģismu slēpj sevī cilvēku ikdienišķā personiskā dzīve un kādu dvēseles spēku sasprindzinājumu tā var no viņiem prasīt. Ģimenes attiecības un apstākļi te iegūst nozīmību un jēgu, jo «Kristīne Lavransa meita» ir tautas dzīves tēlojums. Ka šī Sigrijas Unsetes romāna varoņi pieder pie norvēģu viduslaiku sabiedrības slāņa, kurš saucas «lielie cilvēki», tam šoreiz nav būtiskas nozīmes. Pēc autores ieceres un varoņu rīcības labākie no tiem, rakstnieces dārgākie lolojumi — Kristīne, Lavranss, Sīmons — ir tautiski tai pašā nozīmē, kādā Puškinam un Tolstojam «muižnieku jaunavas» Tatjana Larina un Nataša Rostova ir krievu meitenes, bet kapteinis Mironovs, kņazs Andrejs Bolkonskis un grāfs Pjers Bezuhovs — krievu cilvēki. Tomēr, starp citu, jāatzīst, ka šo uzdevumu — pacelt savus iemīļotos varoņus pāri tam, kas viņus sociāli ierobežo, — Sigrija Unsete atvieglojusi, liekot romāna darbībai norisināties Norvēģijā XIV gadsimta pirmajā pusē. Šis fakts nav mazsvarīgs.
Viduslaiku Eiropā Norvēģija bija paradokss. Vistumšākā un nežēlīgākā feodālisma laikmetā kā aktīvs un pilnasinīgs spēks tur bija saglabājušās pirmsfeodālisma laika — pirmatnējās kopienas iekārtas likumu un paražu paliekas.
Grāmatu noskannējusi Laura FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
no norvēģu valodas tulkojusi Ieva Celmiņa
Mākslinieks Viesturs Grants
Liesma 1969
Năm:
1969
Nhà xuát bản:
Liesma
Ngôn ngữ:
latvian
File:
FB2 , 1.36 MB
IPFS:
,
latvian, 1969